Year: 2024
Type: article
Abstract: Ambiguous grammatical forms (AGF) combine the characteristics of different parts of speech, and it is up to the receiver to decide whether a word is, for example, a subject, object, or predicate.When the sender does not provide explicit cotextual and contextual cues for interpretation, she assumes no responsibility for the content of the message but reserves the right to reject the receiver's interpretation as inadequate.In this capacity, AGF can be used to maintain hierarchical social relations between communicators.Hence, language is not a neutral means of communication, critical discourse analysis maintains.This paper seeks statistical support for this claim by testing the null hypothesis: If AGF are neutral carriers of meaning, the difference in their relative frequencies in the specialized corpora is not statistically significant.Analysis of the Latvian language corpora rejected the null hypothesis.The highest incidence of AGF was found in messages created by powerful social institutions: laws, doctoral dissertations, and news from the Internet media.Literary works, magazines, and everyday conversations contain the least number of ambiguous forms. KopsavilkumsNeviennozīmīgas gramatiskās formas apvieno dažādu vārdšķiru īpašības, un saņēmējam pašam jāizlemj, vai vārds teikumā ir, piemēram, subjekts, objekts vai predikāts.Neiekļaujot kotekstā un kontekstā skaidras atslēgas interpretācijai, sūtītājs neuzņemas atbildību par vēstījuma saturu, taču saglabā tiesības noraidīt sūtītāja sniegto interpretāciju kā neatbilstīgu.Šādu neviennozīmīgu gramatisko formu īpašību komunikatori var izmantot hierarhisko sociālo attiecību uzturēšanai.Kritiskā diskursa analīze pauž, ka valoda tāpēc nav neitrāls saziņas līdzeklis.Raksts meklē statistisko pamatojumu šim apgalvojumam, testējot nulles hipotēzi: ja neviennozīmīgas gramatiskās formas ir neitrāli saziņas līdzekļi, tad to relatīva biežuma atšķirība specializētajos valodas korpusos nav statistiski nozīmīga.Latviešu valodas korpusu analīze noraidīja nulles hipotēzi.Visbiežāk neviennozīmīgas gramatiskās formas parādās vēstījumos, kurus radījušas ar varu apveltītas sociālās institūcijas: likumos, doktora disertācijās un tiešsaistes mediju ziņās.Daiļliteratūrā, žurnālos un ikdienas sarunās ir vismazāk šādu gramatisko formu.
Source: Letonica
Author: Sergejs Kruks
Institution: Riga Stradiņš University
Language: English
Subfield: Language and Linguistics
Field: Arts and Humanities
Domain: Social Sciences
Open Access status: bronze
OpenAlex ID: W4411835907