Year: 2024
Type: article
Abstract: Spanishness, the imagined perception of Spain, played a major role in interwar Latvian ballet.We located forty-five Spanish-themed ballets, divertissements, and concert miniatures performed between 1923 and 1941.Dancing bodies act as cross-cultural archives that enable us to comprehend the identities projected through inherited gestures.This article proposes that Spanishness, perceived as an exotic and distant Other, may have enhanced the identity of the prewar Republic of Latvia.We examined the ballets Paquita, Jota Aragonesa, Don Quixote, Boléro, and Laurencia through primary visual sources supported by Latvian press data.These case studies depicted a polyhedric image of Spain firmly based on Andalusian archetypes, intertwined with Orientalist motifs, and the jota of Aragon.Spanishness can be seen as an integral aspect of the multicultural manifestation of Latvian interwar society.The outbreak of the Spanish Civil War in 1936 marked a turning point that increased interest in this multilayered mirror.In late 1930s with increasing political and military pressure of the Soviet Union, Spanishness evolved into a soft power strategy and, ultimately, became a Soviet propaganda tool.Kopsavilkums Spāniskumam jeb iedomātajam Spānijas tēlam starpkaru periodā bija liela ietekme uz Latvijas baletu.No 1923.līdz 1941.gadam atradās 45 spāņu tematikai veltīti baleti, fragmenti un koncertminiatūras.Dejotāju ķermeni var uzskatīt par starpkultūru "arhīvu": tas palīdz izprast idejas un identitātes, kuras projicējas kā noteikti žesti.Šajā rakstā izteikts pieņēmums, ka spāniskums, kas tika uztverts kā eksotisks un tāls "citādais", varēja veicināt pirmskara Latvijas Republikas identitātes veidošanos.Baleti Pahita, Aragonas hota, Dons Kihots, Bolero un Laurensija pētīti, izmantojot vizuālos pirmavotus, kā arī Latvijas preses materiālus.Šajos baletos daudzšķautņains Spānijas tēls veidots, stingri balstoties uz Andalūzijas arhetipiem, kas savijušies ar orientālisma motīviem un Aragonas hotu.Spāniskumu var uzskatīt par starpkaru Latvijas multikulturālās sabiedrības neatņemamu izpausmi.Spānijas pilsoņu kara sākums 1936.gadā iezīmēja pagrieziena punktu, pēc kura pastiprinājās interese par šo daudzveidīgo "spoguli".30.gadu beigās, sakarā ar Padomju Savienības politiskā un militārā spiediena palielināšanos, spāniskums transformējās par "maigās varas" stratēģiju un galu galā izvērtās par padomju propagandas ieroci.
Source: Letonica
Author: Gonzalo Preciado-Azanza
Institution: Universidad de Zaragoza
Language: English
Topic: Arts and Performance Studies
Subfield: Visual Arts and Performing Arts
Field: Arts and Humanities
Domain: Social Sciences
Open Access status: bronze
OpenAlex ID: W4411836183